Runātāju aptauja
Paldies visiem, kas iesaistījās aptaujā, izvēloties teikumam atbilstošu vārda izrunas variantu, vienu no t.s. heterotoniem – atšķirīgas nozīmes vārdiem, kas fonētiski atšķiras vienīgi ar zilbes intonāciju.
Līdz 2026. gada marta vidum aptaujā piedalījušies vairāk nekā 400 dažādu vecumgrupu cilvēku gan no Latvijas, gan ārpus tās (sk. 1. att.). Visvairāk aptaujas dalībnieku nāk no Rīgas (117), piecas reizes mazāk (23) – no Valmieras novada (sk. 2. att.). Kartē nav iekļauti dati par dalībniekiem, kas norādījuši valsti vai kultūrvēsturisko novadu (piem., Kurzeme).
Aptaujas rezultāti kopumā apstiprina arī citos pētījumos novēroto tendenci – runātājiem visvieglāk ir atšķirt stiepto intonāciju no nestieptās, bet grūtāk – savstarpēji diferencēt krītošo un lauzto intonāciju. Lielākā daļa respondentu (80 %) spējuši izvēlēties pareizo variantu teikumos ar stiepti intonētu heterotonu. Sk. 3. att.
Visvairāk pareizu atbilžu bija, izvēloties atbilstošo variantu teikumā Balonā beidzās gāze (vārda izruna ar stiepto intonāciju (~)), Ziemassvētku vecītis atnesa dāvanu maisu (vārda izruna ar krītošo intonāciju (`)), Suns sāka riet (vārda izruna ar lauzto intonāciju (^)), Šī ir lielā koncertu zāle (vārda izruna ar stiepto intonāciju (~)).
Visvairāk kļūdainu atbilžu bija, izvēloties atbilstošo variantu Rozei izplaukuši ziedi (vārda izruna ar krītošo intonāciju (^)) un Šis mezgls ir ļoti ciešs (vārda izruna ar lauzto intonāciju (^)).
Respondentiem bija grūti izvēlēties vienu no piedāvātajiem vārdu cieš un ciešs izrunas variantiem teikumos Slimnieks cieš (`) lielas sāpes un Šis mezgls ir ļoti ciešs (^), tādēļ tika norādīts, ka der "abi varianti".
Aptaujas dalībniekiem neviens no piedāvātajiem variantiem nešķita piemērots teikumā Uznāca lietus gāze (^) un Atkal jāpļauj zāle (^), tādēļ tika izraudzīta atbilde "cits variants".
Atbilžu varianti – 1. tabula
| piemērs | laiks ir {auksts} | Kalns ir {augsts} | Balonā {gāze} | lietus {gāze} | {cieš} sāpes | mezgls {ciešs} | {maisu} gaisu | dāvanu {maisu} | Saule {riet} | Suns sāk {riet} | {stādu} puķes | puķu {stādu} | nagu {vīle} | Krekla {vīle} | kājai {ziedi} | Rozes {ziedi} | jāpļauj {zāle} | koncertu {zāle} |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| pareizi | 341 | 341 | 382 | 197 | 178 | 72 | 290 | 387 | 328 | 371 | 313 | 300 | 261 | 303 | 265 | 38 | 296 | 392 |
| nepareizi | 36 | 37 | 9 | 139 | 58 | 157 | 90 | 10 | 40 | 21 | 39 | 71 | 112 | 61 | 73 | 316 | 50 | 4 |
| abi | 23 | 12 | 10 | 14 | 167 | 165 | 13 | 6 | 33 | 8 | 47 | 28 | 28 | 37 | 53 | 47 | 12 | 4 |
| cits | 5 | 15 | 4 | 55 | 2 | 11 | 12 | 2 | 4 | 5 | 6 | 6 | 4 | 4 | 14 | 4 | 47 | 5 |
Atbilžu varianti – 2. tabula
| piemērs | Kalns ir {augsts} | lietus {gāze} | {cieš} sāpes | dāvanu {maisu} | Saule {riet} | {stādu} puķes | Krekla {vīle} | Rozes {ziedi} | jāpļauj {zāle} | laiks ir {auksts} | Balonā {gāze} | mezgls {ciešs} | {maisu} gaisu | kājai {ziedi} | koncertu {zāle} | Suns sāk {riet} | nagu {vīle} | puķu {stādu} |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| pareizi | 341 | 197 | 178 | 387 | 328 | 313 | 303 | 38 | 296 | 341 | 382 | 72 | 290 | 265 | 392 | 371 | 261 | 300 |
| nepareizi | 37 | 139 | 58 | 10 | 40 | 39 | 61 | 316 | 50 | 36 | 9 | 157 | 90 | 73 | 4 | 21 | 112 | 71 |
| abi | 12 | 14 | 167 | 6 | 33 | 47 | 37 | 47 | 12 | 23 | 10 | 165 | 13 | 53 | 4 | 8 | 28 | 28 |
| cits | 15 | 55 | 2 | 2 | 4 | 6 | 4 | 4 | 47 | 5 | 4 | 11 | 12 | 14 | 5 | 5 | 4 | 6 |
Tālāk aplūkoti vārdu pāri, grupējot tos pēc zilbes intonācijām, kas šķir to nozīmi: lauzta un stiepta intonācija, krītoša un stiepta intonācija, krītoša un lauzta intonācija.
Lauzti un stiepti intonētu heterotonu (riet, zāle, augsts/auksts) nozīmes respondenti šķīruši ļoti labi: 85 % respondentu izvēlējušies pareizo variantu. Tik pārliecinoši rezultāti, iespējams, ir tādēļ, ka zāle, augsts/auksts parasti tiek minēti kā piemērs zilbes intonāciju spējai šķirt vārdu nozīmes, turklāt tie valodā ir bieži lietoti vārdi. Izvēloties atbilstošo izrunas variantu teikumam Atkal jāpļauj zāle [zâle], 12 % respondentu norādījuši atbildi "Cits variants", jo vārda izruna ar lauzto intonāciju viņiem nešķita pareiza. Sliktāki rezultāti ir heterotonu gāze šķīrumā – tikai 71,5 % respondentu izvēlējušies atbilstošo variantu.
Krītoši un stiepti intonētu heterotonu (maisu, stādu, vīle) nozīmes 76 % respondentu šķīruši pareizi. Vissliktāk respondentiem veicies ar atbilstoša heterotona vīle izvēli: 70 % izvēlējušies pareizo variantu, 21 % – nepareizo, 8 % norādījuši, ka der abi izrunas varianti, 1 % – izvēlējās atbildi "Cits variants". Visprecīzāk respondenti noteikuši teikumā Ziemassvētku vecītis atnesa dāvanu maisu iederīgo heterotonu ar krītošo intonāciju – 96 % atbildēja pareizi.
Krītoši un lauzti intonētu heterotonu (ziedi, cieš/ciešs) nozīmes 38 % respondentu noteikuši nepareizi, 33 % – pareizi, 27 % – ka der abi varianti. Respondenti nespēj saistīt abu heterotonu intonējumu ar tiem atbilstošo kontekstu: teikumā Rozei uzplaukuši ziedi 11,6 % respondentu un teikumā Uzsmērē kājai ziedi 13 % respondentu norāda, ka der abi varianti. Tiek jaukti abi heterotoni vietām, piem., teikumā Rozei uzplaukuši ziedi lauzti intonēto [ziêdi] par pareizu atzinuši tikai 9,4 % respondentu.
Aplūkojot datus, ņemot vērā respondentu norādīto dzīvesvietu, atšķirības no pārējās atbilžu kopas redzamas Aizkraukles novadā, Madonas novadā, Gulbenes novadā, Rēzeknes novadā, Ludzas novadā un Daugavpilī, kas atbilst augšzemnieku dialekta reģionam.
Aptaujas rezultāti sniedz ieskatu runātāju zilbes intonācijas uztverē un var kalpot par vienu no empīriskajiem pamatiem pareizrunas normu izvērtēšanā. Tomēr šādi dati jāinterpretē kontekstā ar valodas sistēmu, tradīciju un kodifikācijas principiem, tādēļ tie nevar būt vienīgais kritērijs normu noteikšanā.