ParRuna

Fonētiskā transkripcija

Transkripcijas rīks Fonētiskās transkripcijas vadlīnijas

Latviešu valodas fonētiskās transkripcijas vadlīnijas ir izstrādātas, lai vienkāršotu un standartizētu latviešu valodas skaņu pierakstu. Šajās vadlīnijās skaidrots, kā precīzi atspoguļot izrunu un iegūt datus, kas atvieglo valodas apguvi, izpēti un mācīšanu. Fonētiskā transkripcija ir būtiska gan lingvistiem, gan skolotājiem, gan studentiem, jo tā ļauj objektīvi analizēt un salīdzināt vienas valodas skaņu sistēmu ar kādas citas valodas skaņu sistēmu.

Dokumentā apskatīti galvenie transkripcijas principi un simboli, kas izmantoti trīs dažādās transkripcijas sistēmās – latviešu valodas tradicionālajā transkripcijā (latviešu fonētiskais alfabēts, LFA), starptautiskajā fonētiskajā transkripcijā (International Phonetic Alphabet, IPA) un latviešu valodas mašīnlasāmajā fonētiskajā transkripcijā (latviešu valodas mašīnlasāmais fonētiskais alfabēts, LVMFA), sk. pielikumu. Sniegti arī piemēri un ieteikumi, kā labāk izmantot šo koncepciju latviešu valodas izrunas pierakstam un analīzei.

Norādot latviešu valodas vārdu izrunu fonētiskajā transkripcijā, līdz ar vārda skanisko sastāvu atspoguļotas šādas izrunas parādības:

vārda uzsvars (tikai tad, ja galvenais uzsvars nav pirmajā zilbē, piem., vārdos labdien, nekur, vai ir iespējams vārdu izrunāt ar zilbes uzsvaru dažādās pozīcijās, piem., vārdu varbūt var izrunāt gan ar pirmās, gan ar otrās zilbes uzsvaru);
zilbes intonācija;
zilbes robeža (ja nepieciešams norādīt, ka divas blakus esošas skaņas neveido divskani vai līdzskani dz, dž);
burtu o, e, ē lasījums, t. i., vai vārds izrunājams ar plato vai šauro e, ē, vai vārdā ir divskanis [uo], garais patskanis vai īsais patskanis o;
burta n lasījums;
pozicionālās skaņu pārmaiņas.

Zilbes intonācija

Zilbes intonācija ir patstāvīga prosodiska parādība, kuras noteicošie rādītāji ir pamattonis, intensitāte un kvantitāte (VPSV 2007, 459). Tā īstenojas tikai garajās zilbēs, t. i., zilbēs, kuru centrā ir garš patskanis (piemēram, sāls, mājās), divskanis (piemēram, iet, jauks, roka) vai diftongisks savienojums, t. i., īsa patskaņa savienojums ar sekojošu skaneni l, ļ, m, n, ņ, r vienā zilbē (piemēram, man, elpa, ķer).

Zilbes intonācija tiek transkribēta pēc divintonāciju sistēmas, kurā stieptā intonācija ir pretstatīta nestieptajai intonācijai (ir sakritusi krītošā un lauztā intonācija). Zilbēs ar stiepto intonāciju toņa virzība ir nedaudz kāpjoša vai līdzena, zilbes tiek izrunātas gari un līdzeni, vienādā stiprumā no izrunas sākuma līdz beigām (Laua 1997, 105; Auziņa 2013, 104), savukārt nestieptajai intonācijai ir raksturīgs skaļuma samazinājums un toņa kritums, kas krītošajai intonācijai ir vairāk pakāpenisks, bet lauztajai – pēkšņs (Auziņa 2013, 105; Bendiks 1965, 8). Nestieptā intonācija LFA tiek apzīmēta ar gravi (`), IPA tai papildu apzīmējumi netiek izmantoti, savukārt stieptās intonācijas atspoguļošanai LFA tiek izmantota tilde (~) un IPA – trīsstūrkols (ː).

Norādot stiepti vai nestiepti intonētu garo patskani LFA, intonācijas zīme tiek likta tieši virs patskaņa burta (aizstājot ortogrāfijā lietoto garumzīmi), piemēram, kālis [kàlⁱs], mētelis [mètelⁱs], mētra [mẽ̹tr^a]. Garumzīme saglabāta un krītošās (nestieptās) intonācijas zīme likta virs garumzīmes, ja tieši aiz garā patskaņa tai pašā zilbē ir kāds no skaneņiem m, n, ņ, l, ļ vai r, piemēram, sāls [sā̀ls]. Tas tādēļ, lai nerastos pārpratumi, atspoguļojot krītoši (nestiepti) intonētu tautosillabisko savienojumu, kur nestieptās intonācijas zīme likta uz īsā patskaņa, piemēram, sals [sàls].

Nestieptās intonācijas zīme divskanī vai tautosillabiskajā savienojumā LFA tiek likta virs 1. komponenta, piemēram, iela [ìel^a], otrdien [ùotrdìen], kampt [kàmpt], bet stieptās intonācijas zīme – virs otrā komponenta, piemēram, kraut [kraũt], palma [pal̃m^a]. IPA transkripcijā trīsstūrkols stieptās intonācija norādīšanai tiek likts aiz garā patskaņa apzīmējuma, piemēram, māsa [mɑːːsɑ̆], tīrs [tiːːrs], divskanim un tautosillabiskajam savienojumam – aiz otrā komponenta, piemēram, klauvēt [klɑ͜uːveːt], kaite [kɑ͜iːtĕ], kalts [kɑlːʦ].

Trīsintonāciju sistēma, kurā ir stieptā, krītošā un lauztā intonācija, izmantota, norādot, kā izrunā heterotonus – vienādi rakstāmus atšķirīgas nozīmes vienas valodas vārdus ar dažādu zilbes intonāciju, piem., ar lauzto intonāciju tiek izrunāts vārds zāle 'augs' un ar stiepto – zāle 'telpa'. Sk. heterotonu un to fonētiskās transkripcijas piemērus 1. tabulā.

1. tabula. Heterotonu fonētiskā transkripcija

Zilbes intonācija	Vārda ortogrāfiskā forma	LFA	IPA
Lauztā intonācija	logs (istabas logs)	[luôks]	[lu͜oˀks]
Krītošā intonācija	loks (zirga loks)	[lùoks]	[lu͜oks]
Stieptā intonācija	loks (sīpola loks)	[luõks]	[lu͜oːks]
Lauztā intonācija	zāle (augs)	[zâl^e]	[zɑːˀlĕ]
Stieptā intonācija	zāle (telpa)	[zãl^e]	[zɑːːlĕ]
Lauztā intonācija	trīs (trīs labas lietas)	[trîs]	[triːˀs]
Krītošā intonācija	trīs (salā dreb un trīs)	[trìs]	[triːs]
Stieptā intonācija	trīs (ar galodu trīs izkapti)	[trĩs]	[triːːs]

Norādot vārdu izrunu, ja vien tie nav heterotoni, izmantota divintonāciju sistēma.

Fonētiskajā transkripcijā atspoguļotās skaņu pārmaiņas

Fonētiskajā transkripcijā tiek atspoguļotas gan līdzskaņu, gan patskaņu pozicionālās skaņu pārmaiņas, t. i., pārmaiņas, kas notiek runā, skaņām atrodoties noteiktā pozīcijā (sk. 2. tabula).

Transkripcijā parādītas šādas līdzskaņu pozicionālās skaņu pārmaiņas:

asimilācija balsīguma ziņā – balsīgu un nebalsīgu līdzskaņu mija, kas vērojama visās morfēmu sadurās, kurās blakus nonāk dažāda balsīguma troksneņi:

LFA: labs [laps], izskaņa [isskaņ^a], atbilde [adbìld^e]
IPA: labs [lɑps], izskaņa [isːkɑņɑ̆], atbilde [ɑdbildĕ]
asimilācija artikulācijas vietas ziņā (bieži kopā ar līdzskaņa pagarinājumu), kad līdzskaņi cits citu ietekmē (asimilējas), mainot vietu, kurai tiek tuvināts aktīvais runas orgāns – mēle:

LFA: mežs [meš:], izžaut [ižžàut]
IPA: mežs [meʃˑ], izžaut [iʒːɑ͜ut]
afrikātas c rašanās, kas ir divu vārda beigās vienā zilbē esošu līdzskaņu saplūšana vienā skaņā – vienā līdzskanī (saplūst līdzskanis [t] un [s] vai [d] un [s]):

LFA: pats [pac], vads [vac]
IPA: pats [pɑʦ], vads [vɑʦ]
vokalizācija, kurai pakļauti līdzskaņi j un v:

LFA: dzejnieks [dzèiniẽks] (pilnīga vokalizācija), tēvs [tẽ̹u̯s] (daļēja vokalizācija)
IPA: dzejnieks [dze͜ini͜eːks] (pilnīga vokalizācija), tēvs [tæːːu̯s] (daļēja vokalizācija)
nebalsīga troksneņa pagarinājums starp īsu uzsvērtu un īsu neuzsvērtu patskani divzilbju vārdos:

LFA: lapa [lapp^a], pase [pass^e], tuša [tušš^a]
IPA: lapa [lɑpːɑ̆], pase [pɑsːĕ], tuša [tuʃːɑ̆]

Lai gan nebalsīgais troksnenis minētajā pozīcijā var tikt nedaudz pagarināts arī trīs un vairāk zilbju vārdos, pagarinājums fonētiskajā transkripcijā netiek norādīts.

Transkripcijā parādītas šādas vokāļu pozicionālās skaņu pārmaiņas:

patskaņu kvantitatīvā redukcija jeb patskaņu saīsināšanās, kas vērojama vairākzilbju vārdu neuzsvērtā gala zilbē – īsais patskanis tiek izrunāts aptuveni divas reizes īsāk nekā uzsvērtā pozīcijā:

LFA: lapa [lapp^a], lapas [lapp^as], raksit [raksⁱt]
IPA: lapa [lɑpːɑ̆], lapas [lɑpːɑ̆s], raksit [rɑksĭt]
vokāļu konsonantizācija – fonētiski fonoloģiskais process, kura laikā gala zilbes divskaņa otrais komponents dažkārt tiek izrunāts kā nezilbisks patskanis (zilbes intonācija tiek norādīta, kā tas būtu īstā divskanī):

LFA: maizei [màizèi̯]
IPA: maizei [mɑ͜izei̯]

2. tabula. Transkripcijā atspoguļojamās skaņu pārmaiņas

Fonētiski fonoloģiskais process	Vārda ortogrāfiskā forma	LFA	IPA
Asimilācija balsīguma ziņā	labs	[laps]	[lɑps]
	izskriet	[isskrìet]	[isːkri͜et]
	atbraukt	[adbràukt]	[ɑdbrɑ͜ukt]
Asimilācija artikulācijas vietas ziņā	košs	[kùoš:]	[ku͜oʃˑ]
	mežs	[meš:]	[meʃˑ]
	izčibēt	[iščibèt]	[iʃʧibeːt]
	aizšalkt	[àiššàlkt]	[ɑ͜iʃːɑlkt]
Afrikātas c rašanās	pats	[pac]	[pɑʦ]
	vads	[vac]	[vɑʦ]
Vokalizācija	dzejnieks	[dzèiniẽks]	[ʣe͜ini͜eːks]
	Daugavpils	[dàugàupìls]	[dɑ͜ugɑ͜upils]
	šujmašīna	[šùimašĩn^a]	[ʃu͜imɑʃiːːnɑ̆]
	govs	[gùou̯s]	[gu͜ous]
Nebalsīga troksneņa pagarinājums starp īsu uzsvērtu un īsu neuzsvērtu patskani divzilbju vārdos	lapa	[lapp^a]	[lɑpːɑ̆]
	kase	[kass^e]	[kɑsːĕ]
Kvantitatīva patskaņa redukcija neuzsvērtā gala zilbē	lapa	[lapp^a]	[lɑpːɑ̆]
	saule	[saũl^e]	[sɑ͜uːlĕ]
	saules	[saũl^e]	[sɑ͜uːlĕs]
	pāri	[pãrⁱ]	[pɑːːrĭ]
	pāris	[pãrⁱs]	[pɑːːrĭs]
	tuvu	[tuv^u]	[tuvŭ]

Zilbes robeža

Zilbes robeža atzīmēta vārdos, kuros nepieciešams norādīt, ka divas blakus esošas skaņas neveido divskani vai līdzskani dz vai dž un pieder pie dažādām zilbēm, piemēram,

LFA: saira [sa-ir^a] (sal. ar [saĩr^a]), dietologs [di-etolõks], neilgs [ne-il̃ks]
IPA: saira [sɑ.irɑ̆] (sal. ar [sɑ͜iːrɑ̆]), dietologs [di.etɔtɔːːks], neilgs [ne.ilːks]
LFA: pavadzīme [pavad-zìm^e]
IPA: pavadzīme [pɑvɑd.ziːːmĕ]

Burta o lasījums

Ja ar burtu o apzīmēts divskanis, transkripcijā ir [uo] ar atbilstošu zilbes intonācijas apzīmējumu:

nestieptā intonācija

LFA: zobs [zùops], pods [pùoc]
IPA: zobs [zu͜ops], pods [pu͜oʦ]
stieptā intonācija

LFA: poga [puõg^a]
IPA: poga [pu͜oːɡɑ̆]
krītošā intonācija

LFA: loks 'līknes daļa' [lùoks]
IPA: loks 'līknes daļa' [lu͜oks]
lauztā intonācija

LFA: logs [luôks]
IPA: logs [lu͜oˀks]
stieptā intonācija

LFA: loks 'sīpola loks' [luõks]
IPA: loks 'sīpola loks' [lu͜oːks]

Ja ar burtu o apzīmēts īss patskanis, tad transkripcijā ir [o] (LFA) vai [ɔ] (IPA):

LFA: lotoss [lotos:], kontūra [koñtũr^a], bemols [bemòls]
IPA: lotoss [lɔtɔsˑ], kontūra [kɔnːtuːːrɑ̆], bemols [bemɔls]

Ja ar burtu o apzīmēts garš patskanis, tad transkripcijā ir [ō] (LFA) vai [ɔː] (IPA) ar atbilstošu zilbes intonācijas apzīmējumu – tā parasti ir stieptā intonācija:

LFA: opera [õper^a], bioloģija [biolõģij^a]
IPA: opera [ɔːːperɑ̆], bioloģija [biɔlɔːːɟiʝɑ̆]

Burtu e, ē lasījums

Platais patskanis e, ē LFA tiek apzīmēts atbilstoši ar [e̹] [ē̹], IPA – ar [æ], [æː], garajam patskanim izmantojot arī atbilstošu zilbes intonācijas apzīmējumu (ja attiecināms):

īss platais patskanis e

LFA: zems [zè̹ms], vecums [ve̹cùms], velns [ve̹l̃ns]
IPA: zems [zæms], vecums [væʦums], velns [vælːns]
garš platais patskanis ē

LFA: zēns [zẽ̹ns], vēls [vè̹ls]
IPA: zēns [zæːːns], vēls [væːls]

Šaurais patskanis e, ē ne LFA, ne IPA netiek speciāli apzīmēts, bet, ja tā ir garā zilbe, tiek izmantoti atbilstoši zilbju intonāciju apzīmējumi:

īss šaurais patskanis e

LFA: zeme [zem^e], vecītis [vecĩtⁱs], velte [vèlt^e]
IPA: zeme [zemĕ], vecītis [veʦiːtĭs], velte [veltĕ]
garš šaurais patskanis ē

LFA: tētis [tẽtⁱs], vēl [vèl]
IPA: tētis [teːːtĭs], vēl [veːl]

Ja iespējama vārda dažāda izruna, norādīti vairāki varianti. Gadījumi, kuros iespējami vairāki izrunas varianti:

vokāļu kontrakcija, piemēram, vārdu aerobika, neesmu, koordinators izruna norādīta gan ar kontrakciju, gan bez tās;
konsonantizācija, piemēram, vārdformai maizei doti divi varianti – bez konsonantizācijas un ar daļēju konsonantizāciju;
skaņu pārmaiņas salikteņu komponentu sadurā (sk. "Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā" ar * atzīmētos vārdus).

Latviešu valodas fonētiskās transkripcijas sistēmas

Burts	Fonētiskās transkripcijas sistēmas			Piemēri
Burts	LFA¹	IPA²	LVMFA (iekšējais)³	Vārds ortogr.	LFA	LFA (ar zilbes intonāciju)	IPA	IPA (ar zilbes intonāciju)	LVMFA	LVMFA (ar zilbes intonāciju)
Vokāļi
i	i	i	i	vilks	[vilks]	[vìlks]	[vilks]	[vilks]	vilks	vilks
ī	ī	iː	ī	vīns	[vīns]	[vĩns]	[viːns]	[viːːns]	vīns	vī=ns
e	e	e	e	ezis	[ezⁱs]	[ezⁱs]	[ezĭs]	[ezĭs]	ezixs	ezixs
e	ȩ	æ	E	ezers	[e̹ze̹rs]	[e̹zè̹rs]	[æzærs]	[æzærs]	EzErs	EzErs
ē	ē	eː	ē	vējš	[vēi̯š]	[vẽi̯š]	[veːi̯ʃ]	[veːːi̯ʃ]	vēi^š	vē=i^š
ē	ē̹	æː	Ē	zēns	[zē̹ns]	[zẽ̹ns]	[zæːns]	[zæːːns]	zĒns	zĒ=ns
a	a	ɑ	a	sals	[sals]	[sàls]	[sɑls]	[sɑls]	sals	sals
ā	ā	ɑː	ā	sāls	[sāls]	[sā̀ls]	[sɑːls]	[sɑːls]	sāls	sāls
u	u	u	u	sula	[sul^a]	[sul^a]	[sulɑ̆]	[sulɑ̆]	sulax	sulax
ū	ū	uː	ū	jūgs	[jūks]	[jùks]	[juːks]	[juːks]	jūks	jūks
o	o	ɔ	o	omārs	[omārs]	[omãrs]	[ɔmɑːrs]	[ɔmɑːːrs]	omārs	omā:rs
o	ō	ɔː	ō	opera	[ōper^a]	[õper^a]	[ɔːperɑ̆]	[ɔːːperɑ̆]	ōperax	ō:perax
iu	iu	i͜u	i_u	pliukš	[pliukšķ]	[pliũkšķ]	[pli͜ukʃc]	[pli͜uːkʃc]	pli_ukšķ	pli_u:kšķ
ie	ie	i͜e	i_e	tiešs	[tieš:]	[tìeš:]	[ti͜eʃˑ]	[ti͜eʃˑ]	ti_eš\	ti_eš\
ai	ai	ɑ͜i	a_i	laiks	[laiks]	[laĩks]	[lɑ͜iks]	[lɑ͜iːks]	la_iks	la_i=ks
au	au	ɑ͜u	a_u	augs	[auks]	[àuks]	[ɑ͜uks]	[ɑ͜uks]	a_uks	a_uks
ei	ei	e͜i	e_i	meita	[meit^a]	[mèit^a]	[me͜itɑ̆]	[me͜itɑ̆]	me_itax	me_itax
o	uo	u͜o	u_o	ola	[uol^a]	[uõl^a]	[u͜olɑ̆]	[u͜oːlɑ̆]	u_olax	u_o=lax
ui	ui	u͜i	u_i	puika	[puik^a]	[puĩka]	[pu͜ikɑ̆]	[pu͜iːkɑ̆]	pu_ikax	pu_i=kax
eu	eu	e͜u	e_u	sev	[seu]	[sèu]	[se͜u]	[se͜u]	se_u	se_u
ou	ou	ɔ͜u	o_u	džouls	[džouls]	[džòuls]	[ʤɔ͜uls]	[ʤɔ͜uls]	d_žo_uls	d_žo_uls
oi	oi	ɔ͜i	o_i	boikots	[boikoc]	[boĩkoc]	[bɔ͜ikɔʦ]	[bɔ͜iːkɔʦ]	bo_ikoc	bo_i=koc
Konsonanti
b	b	b	b	labi	[labⁱ]	[labⁱ]	[lɑbĭ]	[lɑbĭ]	labix	labix
d	d	d	d	būda	[būd^a]	[bũd^a]	[buːdɑ̆]	[buːːdɑ̆]	būdax	bū=dax
f	f	f	f	filma	[film^a]	[fil̃m^a]	[filmɑ̆]	[filːmɑ̆]	filmax	fil=max
g	g	ɡ	g	gals	[gals]	[gàls]	[ɡɑls]	[ɡɑls]	gals	gals
ģ	ģ	ɟ	ģ	ģērbt	[ģērpt]	[ģḕrpt]	[ɟeːrpt]	[ɟeːrpt]	ģērpt	ģērpt
h	x	x	h	halva	[xalv^a]	[xàlv^a]	[xɑlvɑ̆]	[xɑlvɑ̆]	halvax	halvax
j	j	ʝ	j	jaukt	[jaukt]	[jàukt]	[ʝɑ͜ukt]	[ʝɑ͜ukt]	ja_ukt	ja_ukt
k	k	k	k	kālis	[kālⁱs]	[kàlⁱs]	[kɑːlĭs]	[kɑːlĭs]	kālixs	kālixs
ķ	ķ	c	ķ	ķert	[ķert]	[ķèrt]	[cert]	[cert]	ķert	ķert
l	l	l	l	egle	[egl^e]	[egl^e]	[eglĕ]	[eglĕ]	eglex	eglex
ļ	ļ	ʎ	ļ	ļoti	[ļuotⁱ]	[ļùotⁱ]	[ʎu͜otĭ]	[ʎu͜otĭ]	ļu_otix	ļu_otix
m	m	m	m	mans	[mans]	[màns]	[mɑns]	[mɑns]	mans	mans
n	n	n	n	nauda	[naud^a]	[nàud^a]	[nɑ͜udɑ̆]	[nɑ͜udɑ̆]	na_udax	na_udax
ņ	ņ	ɲ	ņ	ņemt	[ņemt]	[ņèmt] // [ņem̃t]	[ɲemt]	[ɲemt] // [ɲemːt]	ņemt	ņemt // ņem=t
n	ŋ	ŋ	N	runga	[ruŋg^a]	[ruŋ̃g^a]	[ruŋɡɑ̆]	[ruŋːɡɑ̆]	ruNgax	ruN=gax
p	p	p	p	puse	[puss^e]	[puss^e]	[pusːĕ]	[pusːĕ]	pus:ex	pus:ex
r	r	r	r	tur	[tur]	[tùr]	[tur]	[tur]	tur	tur
s	s	s	s	sens	[se̹ns]	[sè̹ns]	[sæns]	[sæns]	sEns	sEns
š	š	ʃ	š	šalle	[šall^e]	[šal̃l^e]	[ʃɑlːĕ]	[ʃɑlːːĕ]	šal:ex	šal:=ex
t	t	t	t	tur	[tur]	[tùr]	[tur]	[tur]	tur	tur
v	v	v	v	vabole	[vabuol^e]	[vabuõl^e]	[vɑbu͜olĕ]	[vɑbu͜oːlĕ]	vabu_olex	vabu_o=lex
z	z	z	z	ziema	[ziem^a]	[zìem^a]	[zi͜emɑ̆]	[zi͜emɑ̆]	zi_emax	zi_emax
ž	ž	ʒ	ž	žagata	[žagat^a]	[žagat^a]	[ʒɑgɑtɑ̆]	[ʒɑgɑtɑ̆]	žagatax	žagatax
dz	dz (ʒ)⁴	ʣ	d_z	dziesma	[dziesm^a]	[dzìesm^a]	[ʣi͜esmɑ̆]	[ʣi͜esmɑ̆]	d_zi_esmax	d_zi_esmax
dž	dž (ǯ)⁵	ʤ / d͡ʒ	d_ž	džems	[džems]	[džèms]	[ʤems]	[ʤems]	d_žems	d_žems
c	c	ʦ / t͡s	c	cits	[cic]	[cic]	[ʦiʦ]	[ʦiʦ]	cic	cic
č	č	ʧ / t͡ʃ	č	četri	[četrⁱ]	[četrⁱ]	[ʧetrĭ]	[ʧetrĭ]	četrix	četrix
Citi simboli
	Zilbiskais līdzskanis, ortogrāfijā neatspoguļo ̥ (l̥ ļ̥ m̥ n̥ ņ̥ r̥)	̩ (l̩ m̩ n̩ r̩)	+	katls	[katl̥s]	[katl̥s]	[kɑtl̩s]	[kɑtl̩s]	katl+s	katl+s
	Daļēji vokalizēts līdzskanis j vai v, ortogrāfijā neatspoguļo ̯ (u̯ i̯)	̯ (u̯ i̯)	^	govs	[guou̯s]		[ɡu͜ou̯s]		gu_ou^s
	Galvenais uzsvars _·_	ˈ	"	labdien	[lab·dien]		[ˌlɑbˈdi͜en]		%lab"di_en
	Palīguzsvars	ˌ	%
	Pārīss (kvantitatīvi reducēts) patskanis _ a e i u	ɑ̆ ĕ ĭ ŭ	_x	māsa	[mās^a]		[mɑːsɑ̆]		māsax
	Garš līdzskanis līdzsk. dubultojums	ː	Līdzsk. dubultojums	lappa mamma	[lapp^a] [mamm^a]	[lapp^a] [mam̃m^a]	[lɑpːɑ̆] [mɑmːɑ̆]	[lɑpːɑ̆] [mɑmːːɑ̆]	lap:ax mam:ax	lap:ax mam:=ax
	Pusgara fonēma :	ˑ	\	mežs plašs pasaka	[meš:] [plaš:] [pas:ak^a]	[meš:] [plaš:] [pas:ak^a]	[meʃˑ] [plɑʃˑ] [pɑsˑɑkɑ̆]	[meʃˑ] [plɑʃˑ] [pɑsˑɑkɑ̆]	meš\ plaš\ pas\akax	meš\ plaš\ pas\akax
	Stieptā zilbes intonācija (~)	ː	=	zāle skola bungas		[zãl^e] [skuõl^a] [buŋ̃g^as]		[zɑːːlĕ] [sku͜oːlɑ̆] [buŋːɡɑ̆s]		zā=lex sku_o=lax buN=gaxs
	Krītošā zilbes intonācija (ˋ)	(nenorāda)	(nenorāda)	lēni loks salna		[lè̹nⁱ] [lùoks] [saln^a]		[læːnĭ] [lu͜oks] [sɑlnɑ̆]		lĒnix lu_oks salnax
	Lauztā zilbes intonācija (^)	_ˀ	_q	zāle logs virza		[zâl^e] [luôks] [vir̂z^a]		[zɑːˀlĕ] [lu͜oˀks] [virˀzɑ̆]		zāqlex lu_oqks virqzax

Izmantotā literatūra

Auziņa, Ilze. 2013. Latviešu valodas zilbes intonāciju sistēma. Latviešu valodas gramatika. Nītiņa, Daina, Grigorjevs, Juris (red.). Rīga: Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts, 104.–106. lpp.

Bendiks, Hermanis. 1965. Zilbju intonācijas var un vajag normēt! Latviešu valodas kultūras jautājumi. Rīga: Liesma, 1965, 5.–17. lpp.

Ceplītis, Laimdots, Miķelsone, Aina, Porīte Tamāra, Raģe, Silvija. 1995. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga: Avots.

Laua, Alise. 1997. Latviešu literārās valodas fonētika. Rīga: Zvaigzne ABC.

Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. 2007. Sast. autoru kolektīvs. Rīga.

Piezīmes

LFA – latviešu valodas tradicionālais fonētiskais alfabēts.
IPA (International Phonetic Alphabet) – starptautiskais fonētiskais alfabēts.
LVMFA – latviešu valodas mašīnlasāmais fonētiskais alfabēts, kurā, cik iespējams, saglabāti LFA simboli, piem., garo patskaņu, līdzskaņu apzīmēšanai, un izmantoti atsevišķi SAMPA simboli: 1) platā patskaņa e, ē, 2) pārīsa patskaņa, 3) pagarināta un gara līdzskaņa, 4) zilbiskā līdzskaņa, 5) daļēji vokalizētā j un v, kā arī 6) galvenā un palīguzsvara apzīmēšanai. Galvenā īpatnība – zemsvītra divskaņu komponentu un afrikātu dz, dž komponentu savienošanai.
Latviešu valodnieciskajā literatūrā ir atšķirīgi afrikātu dz un dž apzīmējumi, piemēram, "Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā" izmantots digrafs [dz] vai [dž], savukārt A. Lauas "Latviešu literārās valodas fonētikā" – atbilstoši simbols [ʒ] vai [ǯ]. Tā kā ar [ʒ] un [ǯ] IPA tiek apzīmēts atbilstoši līdzskanis z un ž, lai nerastos pārpratumi, LFA šo afrikātu apzīmēšanai tiks izmantots digrafs.
Sk. iepriekš.